Garastāvokļa traucējumi un depresija pēcdzemdību periodā

Pēcdzemdību periods ir īpašs laiks sievietes dzīvē. Tas ir gan patīkami satraucošs piedzīvojums, kurā sieviete gūst jaunu pieredzi, gan spēcīgu pārmaiņu laiks. Un nav lielas nozīmes vai sievietes dzīvē tas ir pirmais vai n‑tais pēcdzemdību periods – tas ir izaicinājums visam sievietes organismam, jo tajā notiek hormonālas, fiziskas un psihoneiroloģiskas pārmaiņas.  Arī bērna psihoemocionālo, sociālo un fizisko attīstību tiešā veidā ietekmē mātes pēcdzemdību perioda norise, atstājot ietekmi uz to, kā vēlāk viņas bērns aprūpēs un audzinās savus bērnus.

Pēcdzemdību periodā, īpaši pirmā mēneša laikā pēc dzemdībām, līdz pat 85% sieviešu piedzīvo garastāvokļa traucējumus. Lielākoties tie ir pārejoši un relatīvi viegli, tomēr daļa jauno māmiņu cieš no ilgstošiem un mokošiem traucējumiem. Bieži vien ne sieviete, ne tuvinieki, ne ārsti nepievērš uzmanību depresīvajiem simptomiem. Psihiskie traucējumi pēcdzemdību periodā var būt:

• pēcdzemdību skumju sindroms, ko mēdz dēvēt arī ar septītās dienas depresiju,
• pēcdzemdību depresija,
• pēcdzemdību psihoze.

Šie traucējumu veidi var arī pārklāties un var attīstīties par vēl smagākiem traucējumiem. Tā izteiktas pēcdzemdību skumjas ir riska faktors depresijas attīstībai, savukārt neārstēta pēcdzemdību depresija ar lielu varbūtību var izraisīt psihozes stāvokļu pievienošanos. Daļa pēcdzemdību garastāvokļa traucējumu ir turpinājums garastāvokļa traucējumiem, kuri bija radušies jau pirms dzemdībām – grūtniecības laikā.

Pēcdzemdību skumju sindroma izpausmes ir: liels nogurums, trauksme, miega un garastāvokļa traucējumi.

Pēcdzemdību depresija parasti sākas 4 līdz 6 nedēļu laikā pēc dzemdībām, bet tā var sākties arī laika posmā līdz 1 gadam pēc dzemdībām. Pēcdzemdību periodā notiek gan psiholoģiskas un psihosociālas, gan fiziskas un hormonālas pārmaiņas, tāpēc ir grūti precīzi noteikt, kas tieši izraisa pēcdzemdību depresiju.

Pēcdzemdību depresijai ir raksturīgs viss depresijas izpausmju komplekss: nomākts garastāvoklis, intereses trūkums par apkārt notiekošo, vēlmju, prieka zudums, nepamatota vainas apziņa, trauksme, viegla aizkaitināmība, ēstgribas un miega traucējumi, kavētas kustības, kas raksturo depresīvu epizodi vispār.

Mazināt pēcdzemdību perioda nomāktību un depresiju, var līdzēt ārstniecības augi – to tējas un uzlējumi. Tostarp arī kombinētas tējas, augu izvilkumi.

Mātes, kam ir depresija, mēdz sūdzēties, ka nejūt „pieķeršanos” bērnam, ka visu aprūpi veic mehāniski. Īpaši, ja viņai jau ir kāds vecāks bērns un var salīdzināt savas izjūtas pēc viņa piedzimšanas. Bieži jauno māmiņu moka nepamatots izmisums, kad liekas, ka viņa netiek galā ar bērna aprūpi, ka viņa ir “nekur nederīga māte”, kā arī dažādas uzmācīgas domas – līdz pat panikai. Bieži sastopama ir vainas izjūta par esošām vai iedomātām (pārspīlētām) kroplībām, nepilnībām bērnā, bērna veselības traucējumiem.

Šos simptomu nedrīkst atstāt bez ievērības. Sieviete mēdz ļoti kaunēties par šīm savām izjūtām un nestāsta par tām ne tuviniekiem, ne ārstam, vainodama sevi, ka ir slikta māte, tā padziļinot psihiskos traucējumus.

Neārstēta pēcdzemdību depresija var atstāt tālejošu un smagu iespaidu gan uz mātes psihisko veselību, gan bērna attīstību, gan visu ģimenes klimatu kopumā. Veselīgai bērna psihoemocionālajai attīstībai svarīga ir pilnvērtīga agrīna emocionālā piesaiste, ko var nodrošināt māte, kura ir mierīga un emocionāli atsaucīga savam bērnam. Pēcdzemdību depresija kavē šīs piesaistes izveidi. Depresīvie traucējumi mātei mēdz būt cieši saistīti ar depresīvajiem traucējumiem jaundzimušā tēvam, kuram arī ne vienmēr izdodas veiksmīgi adaptēties jaunajai lomai dzīvē.