Ārstniecības augi jūnijā. Ko vākt Jāņu laikā?

Ārstniecības augi jūnijā – kādus augus ir jāvāc Jāņu laikā?

Visa bija Jāņu zāle,

Ko plūc Jāņu vakarā;

Ko plūc rīta saulītē,

Tā vairs lieti nederēja.

(Latviešu tautas dziesma)

Ir klāt vasaras saulgrieži: garākās dienas un īsākās naktis gadā, ziedu bagātība pļavās un laukos. Šis ir Jāņu laiks, kad daba sasniedz savu pilnīgāko plaukumu pirms brieduma iestāšanās. Augi jūnijā – kādi būtu vācami zāļu tēju pagatavošanai?

Par senču gadsimtu garumā saglabātām Jāņu dienu tradīcijām, par šo rituālu un izdarību mantojuma izmantošanu šodien, daudz liecību rodam tautasdziesmās – dainās. Kaut arī dainas atzīst, ka derīgi ir visi šai vakarā vāktie augi, kuriem tiek piedēvētas maģiskas, dziednieciskas un labklājību nodrošinošās īpašības, kurus ieteikts izmantot arī pirts rituāliem un ganāmpulka veselībai. Taču sevišķi tiek izceltas „īstās” Jāņu zāles, kurās to ziedēšanas laikā uzkrājušās dziednieciskās īpašības, kas gada garumā nodrošinās zāļu tējas daudzu slimību ārstēšanai, šķidrumus apmazgāšanai un kompresēm.

Augu vākšanu uzsāka jau pirms paša Jāņu vakara: „Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pate Jāņu diena. Visa bija Jāņu zāle, kas derēja kroņu pīt: vībotnīte, papardīte, sarkanais āboliņš.”

Augi jūnijā ir bieži pieminēti tautas dziesmās. Bieži dainās pieminēta baldriāna (buldurjāņa) vākšana, taču, acīmredzot, runa bija par ziedošo lakstu nevis sakņu vākšanu. Kā „īstās” Jāņu zāles tautasdziesmās minētas sarkanais un baltais āboliņš, vībotne, rūgtā vērmele, dievkociņš, kumelīte, zilgalvīte, vīgrieze, madaras, dedestiņa, kliņģerīte, skostas, kalme, ķimene, rudzupuķe, puplaksis, biškrēsliņš, kuru nozīme dziedniecībai zāļu tējās tiek atzīta arī mūsdienās. Minētos augus arī tagad var vākt līdz mēneša beigām vai Pēterdienai.

Vajadzētu ievērot dažus ieteikumus, kas nodrošina augstāku ievākto augu kvalitāti. Vācot augu virszemes daļas, jāraugās, lai uz tām nebūtu rasas, bet savāktos augus nedrīkst žāvēt saulē. Žāvē gan ēnā, vislabāk caurvējā, gan izmantojot bēniņus, šķūņus vai nojumes, izklājot plānā slānī uz brezentiem vai speciāliem sietiem. Nevajadzētu žāvēt sasietus pušķos.

Par augu vākšanu nākošajos mēnešos informēsim turpmāk.

Dr. Pakalns tēju autors ir dr. biol. Dailonis Pakalns. Viņš ir ieguldījis sava mūža zinātnisko darbu ārstniecības augu iedarbības izpētē. Tādēļ Dr. Pakalns tēju iedarbība ir zinātniski pamatota.